Pašvērtējums

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas pašvērtējuma ziņojums

2017.gada 30. augusts

  1. Vispārīgs pamatskolas raksturojums

    Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskola (turpmāk tekstā – pamatskola)

Tautskola savu darbību Drustos sāka 1983. gadā, organizējot tautas tradīciju ieražu svētku svinēšanu pagastā, pieaugušo neformālo izglītību, Atmodas laikā organizējot Tautas frontes atbalsta grupu Drustos. Ar Latvijas pieaugušo izglītības apvienības palīdzību 1993.g. oktobrī tiek nodibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Reģistrēta LR uzņēmumu reģistrā Valmierā 1993.g. 21.decembrī, nr. 410300496. Tautskola turpina pieaugušo neformālo izglītošanu: organizē kursus angļu, franču valodās, datorikā, projektu rakstīšanā, uzņēmējdarbības attīstīšanā, kulinārijas mākslā, jogā, skārdniecībā, aušanā utt., bet 1994. gada 7. novembrī jau tiek uzsākts darbs arī ar bērniem, – izveidota Bērnu eksperimentālās pirmskolas apmācības grupa. 1995. gada rudenī tautskola iegūst licenci sākumskolai, – tautskolā tiek uzņemti pirmie skolēni sākumskolas pirmajā klasē. 1996.gada 9.septembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību pārtop sabiedriskā organizācijā biedrībā Tautskola “99 Baltie zirgi” (reģistrēta LR uzņēmumu reģistrā Rīgā nr.40008016211). Šobrīd biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

 

1.1.  Tautskolas vīzija

 

Tautskolas vīzija veidota uz biedrības dibinātāju priekšstatiem par nākotnes sabiedrību. Nākotnes sabiedrībā cilvēki pilda savas misijas saskarsmē un harmonijā ar savu dvēseli un Dievu. Daļa no katra individuālās misijas ir līdzdarboties kopīgajā misijā – radīt cilvēces vienotību uz Zemes, mieru un vairojot garīgumu. Tas notiek:

–       Caur misijas pildīšanu sabiedrībā, kur cilvēks caur dzīves notikumiem attīsta savu intelektu un īpašības, tādas kā pacietību, iecietību, mīlestību, pašaizliedzību,  apzinātību;

–       Caur pieslēgšanos Dievišķajām/Visuma enerģijām.

Nākotnes sabiedrība ir integrēta ar savu un Visuma esību, rada cilvēces vienotību un sadarbojas pasaules jautājumu un problēmu risināšanā caur pasaules mēroga koordinētiem procesiem. Sadarbība šajos procesos notiek vispārcilvēcisko vērtību ietvaros.

Nākotnes sabiedrībā būs līdzsvars starp sabiedrības vajadzībām un cilvēku patībā slēpto spēku, viņa interesēm un ilgām. Nebūs ārējā spiediena, kas traucē indivīda esības radošumam realizēt sevi. Mūsu apziņa būs izmainījusies, katrs cilvēks būs savā vietā; katram cilvēkam būs sava vieta Visumā, dzīvē – tas, kas mācēs bites kopt, kops bites, tas, kas mācēs programmēt, to darīs.

Nākotnes sabiedrībā vispārcilvēciskās vērtības izpaudīsies darbībā – dzīvē. Vispārcilvēciskās vērtības visur ne tikai redzamas, bet arī sajūtamas, cilvēki būs līdztiesīgi, godīgumi, čakli, atbildīgi, – cilvēkam dzīvojot tikumīgu dzīvi. Cilvēki būs iemācījušies mīlēt tuvāko kā paši sevi.

Cilvēki evolucionēs savā apziņā. Nākotnes sabiedrībā cilvēkam nebūs domas, ka ir jākļūst bagātākajam, veiksmīgākajam, cilvēciskās darbības būs vērstas uz to, lai radītu. Tam nebūs tik svarīga saimnieciskā vērtība, bet tas ko viņš radīs būs lietderīgs visai dabai, cilvēkiem, – dzīvos harmonijā ar Dabu un Zemes valstībām un būs savas dzīves radītājs! Cilvēks izpratīs Dabas valodu, mīlēs un dziļi cienīs visas tās valstības un sugas. Nevienai radībai netiks nodarīts pāri. Cilvēki arvien vairāk pievērsīsies „zaļajam” dzīvesveidam (veselīga uztura, videi draudzīgs transports, būvniecībai, tehnoloģijas, enerģija ieguve u.c.

Bērni jau mācoties skolā apzināsies sevi.

Cilvēki nespēlēs lomas – viņi būs dabīgi atbilstoši savai būtībai – īstenie (dabīgie) cilvēki.

Sievietes būs pieņēmušās spēkā, atgūstot savu pašapziņu, tā nodrošinot arī vīrieša pašapziņas atmodināšanu un izaugsmi. Nākotnē būs līdzsvarotās vīriešu un sieviešu attiecībās.

Latvijā, mums jāaudzina cilvēki, kuri labi apzinās sevi un savu vietu sabiedrībā un ir spējīgi attīstīt prasmes, īpašības un intelektu, lai spētu līdzdarboties, ietekmēt un uzņemties atbildību par procesiem savas tautas, visas cilvēces un pasaules priekšā, spētu dalīties savā pasaules uztverē, skatījumā un kultūras bagātībā, un arī mācīties no citiem pasaules skatījumiem.

 

Atbilstoši šim nākotnes sabiedrības redzējumam mēs skolu redzam kā dzīvesdarbības vidi , kura orientēta vispārcilvēciskās vērtībās. Skolotājiem te jābūt meklētājiem. Skolotājam ir jābūt gaismas nesējam,- vai tas notiek caur vārdu, caur dziesmu, caur tikumu, caur zināšanām, bet ar savu piemēru. Ap bērnu ir jābūt telpai, kura atver spējas, varēšanu, radīšanu, kurā ir labestība, līdzjūtība, patiesa gudrība, cieņa u.c.. Skolotājiem jāapzinās, ka bērns vienlaicīgi var būt gan skolēns, gan skolotājs vārda tiešā nozīmē.

Skolai jāveicina  ne tikai zināšanu iegūšanu, bet  jābūt pietiekami bagātai dzīvesdarbības videi, kurā bērnam ir iespēja iepazīt pašam sevi, apzināties savas spējas un apgūt metodes kā sev palīdzēt , kā sevī ieskatīties un kā rast atbildes uz jautājumiem, izprast patiesās  savas vajadzības, – kā tikt galā ar dažādiem dzīves jautājumiem pašam.

Skolas viens no galvenajiem uzdevumiem ir kopā ar vecākiem apzināti strādāt pie tā, lai savlaicīgi atklātu bērna patībā slēptās tam raksturīgās spējas, dotības, talantus un veidot apstākļus to attīstībai. Apzināties, ka cilvēks uz Zemes atnāk apgūt konkrētas lietas.

Skolai jāveicina grāmatu lasīšanu, kas kā metode attīsta radošumu un intelektu (brīvība veidot tēlus, situācijas, uzburt vīziju, interpretēt).

Skolā jāattīsta tēlainā domāšanu kā pamats radošai darbībai.

Skola mācībās integrē meditāciju, iespēju bērnam klusumā saklausīt sevi. Jāienāk apzinātai klusēšanai, apzinātai domāšanai, bez ārēja spiediena.

Skolotāji netiek pakļautu dažādu kontrolējošo institūtu kontrolēm – viņa pedagoģisko profesionalitāti nosaka darba rezultāts. Pedagogs tāpat kā skola strādā vispārējas uzticēšanās gaisotnē, skolotājs brīvi, atbilstoši situācijai un intuīcijai organizē mācību-audzināšanas darbu, bet skolas veido savus mācību standartus, saskaņā ar bērnu interesēm un tālākās izglītības pakāpes prasībām.

 

1.2. Pamatskolas juridiskā adrese un teritoriālās struktūrvienības – izglītības programmu īstenošanas vietas:
– Pamatskolas juridiskā adrese: Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads, LV-4132 (turpmāk tekstā – Drustu tautskola). Drustu tautskola atrodas Drustu pagastā Skolas ielā 2 bijušajā pagasta bērnudārza ēkā. 2009.gada 1.oktobrī biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Raunas novada domi par Drustu pagasta padomei piederošas ēkas nomu uz 24 gadiem.
– No 01.09.2010. teritoriālā struktūrvienība „Ikšķiles Brīvā skola”, Rīgas iela 175, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052. Skola atrodas vēsturiskās Elkšņu skolas telpās  (turpmāk tekstā – Ikšķiles Brīvā skola).

– No 31.08.2014. pamatskolai teritoriālā struktūrvienība „Tukuma Tautskola”, Pils ielā 12, Tukums, LV-3101 (turpmāk tekstā – Tukuma tautskola

1.3. Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2017.

 

  • Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 16.09.2015., Nr.V-8311, 55 skolēni.
  • Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 11.03.2014. Nr.V-7070, 57 audzēkņi.
  • Humanitārā un sociālā virziena programmas (izglītības programmas kods 21012111), licence 18.08.2014. Nr. V-7405, 42 audzēkņi.

1.4. Pedagogu kvalitatīvais sastāvs

  • Drustu tautskolā strādā 8 vispārējās pamatizglītības skolotāji un Tautskolas vadītājs, kurš amatu apvienošanas kārtībā veic arī vispārējās pamatizglītības skolotāja pienākumus. 6 pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība (fizikā-matemātikā, sociālo zinātņu, vēstures, bioloģija, ķīmija, ģeogrāfija), 5 pedagogiem ir maģistra grāds (latviešu val. un literatūra, sociālās zinības, pedagoģijā, sākumskolas skolotāja/lietišķā informātika, vides zinātnē) divi skolotāji mācās augstskolu bakalauru programmās (pedagoģijā – ģeogrāfija/sociālās zinības, pedagoģijā – mājturība, tehnoloģijas, vizuālās mākslas).
  • Teritoriālajā struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” strādā 3 pirmsskolas, 11 vispārējās pamatizglītības skolotāji un 3 sākumizglītības skolotāji (7 no viņiem amata apvienošanas kārtībā strādā arī kā pagarinātās grupas skolotāji), kā arī struktūrvienības vadītāja vietniece izglītības jomā, kura amatu apvienošanas kārtībā veic arī vispārējās pamatizglītības skolotāja pienākumus. Lielākajai daļai pedagogu ir augstākā pedagoģiskā izglītība vai arī tā šobrīd tiek iegūta.
  • Teritoriālajā struktūrvienībā „Tukuma Tautskola” strādā 3 pirmsskolas izglītības skolotāji. Visiem pedagogiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība.

Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk. Tautskola organizē pašizaugsmes kursus pedagogiem.

Pedagogi strādā profesionāli, radoši, viņiem ir liela darba pieredze. Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, semināros, dalās pieredzē semināros un konferencēs, piedalās pieredzes apmaiņas braucienos.

 
1.5. Pamatskolas īpašie piedāvājumi

Pamatskola piedāvā valsts pamatizglītības standarta apgūšanu holistiskās pedagoģijas un tautas pedagoģijas vidē, izmantojot holistiskai pedagoģijai raksturīgo kopveseluma pieeju: skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju vienlaicīgu attīstību; dažāda vecuma bērnu integrēšanu saimēs un individuālās apmācību metodēs; iziešanu dabā – āra nodarbībās; regulārās “klusēšanas” un “domāšanas” stundās; brīvībā.

Tautas pedagoģijas videi būtisks ir darbs. Darbs ļauj skolēnam iepazīt sevi, savas spējas, dotumus, attīsta darba prasmes, iemaņas un darbam nepieciešamās raksturīpašības, ļauj atklāties un nostiprināties radošumam. Drustu pamatskolā šim nolūkam iekārtotas trīs amatniecības darbnīcas – rotkalšanas, podniecības un aušanas. Darbs darbnīcas, kā arī aktīva darbošanās dabas vidē, veicina bērnu attīstību kopveselumā, veido pozitīvu sociālo attiecību gaisotni, kurai raksturīga draudzība, izpalīdzība, sadarbība. Tautskola nomā zemi Gaujas upes baseina augštecē 7.44ha platībā. Te (“Priedes kalnā” un “Piltiņkalnā”) skolēniem ir iespēja iepazīt dabu, sevi, praktiski darboties, kā arī piedalīties tautas gadskārtas tradīciju kopšanā. Abās vietās āra nodarbību atbalstam, uzbūvētas divas nojumes. Piltiņkalns ir tautas tradīciju norises vieta, kas tiek kopta ar visu tautskolas darbinieku, vecāku, skolnieku un citu interesentu aktīvu līdzdalību (tautskoliešu). Piltiņkalns ir ne tikai kā tautskoliešu gadskārtu tradīciju svinēšanas vieta, bet arī izvērties kā tautas tradīciju popularizēšanas centrs plašākai sabiedrībai (internetā meklējot uz vārdu „Piltiņkalns” rodam daudz atsauču). Te ierosmi gadskārtu svētku svinēšanai raduši daudzi tautas tradīciju entuziasti. Piemēram, pēc Tautskolas iniciatīvas reiz bija aizsākums Meteņa un Lieldienu svinībām novadā, atjaunotu Jāņa dienu svinēšanas rita popularizēšanā republikā.

Ikšķiles Brīvās skolas saime akcentē tādas tautskolas vērtības kā brīvību, vienotību ar dabu, kopienas attiecības un latviskumu. Skolā tiek elastīgi izmantotas dažādas mācīšanas metodes, tai skaitā mācoties gan dzīvesdarbības vidē, gan izejot ārpus tās pārgājienos, velobraucienos, ekskursijās. Skolai ir plašs pagalms un dārzs, skolēni daudz laika pavada ārā gan katru dienu āra pauzēs, gan atbilstošos laika apstākļos nodarbības bieži notiek ārā. Skola ir iesaistījusies ekoskolu kustībā un tā ir ieguvusi starptautisko zaļo karogu, kas apliecina tās ieguldījumu ilgtspējīgu iniciatīvu īstenošanā. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina skolēniem veselīgu, bioloģisku, sezonālu, veģetāru ēdināšanu. Ikšķiles Brīvā skola piedāvā interešu izglītības nodarbības bērniem un pieaugušajiem, skola ir izveidojusies kā kopienas centrs, kur notiek izglītojoši un kultūras pasākumi, telpās mājvietu ir raduši amatnieki. Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidots Tradicionālās mūzikas un amatniecības centrs, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca, darbojas aušanas studija. Skola piedāvā skolēniem un viņu ģimenēm piedzīvot Saules gadskārtas un apgūt latviskās dzīvošanas tradīcijas, skolēni apgūst folkloru un spēlē mūzikas instrumentus (kokli, blokflautu, klavieres, bungas, ģitāru). Vienlaikus skolā ir klātesošs arī starpkultūru aspekts, jo skola jau vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus no dažādām Eiropas valstīm, kas strādā kā skolotāja palīgi.

Tukuma Tautskolā tiek piedāvāta obligātā pirmskolas apmācība, kā arī interešu izglītības programmas un ārpusstundu nodarbība: “Mācīsimies un pildīsim mājas darbus kopā!” Tiek sniegts bērnu uzraudzības pakalpojums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem

1.6. Pamatskolas darba īpatnības

  1. Izsvērta ārpusstundu darba (interešu izglītības) savienošana ar mācību stundām, tā, ka tās viena otru papildina, stimulējot bērna pašattīstību;
    2. Ir īpašās “klusēšanas” un „domāšanas” stundas;
    3. Darbs daiļamatniecības darbnīcās, ārā (darbs dara darītāju);
    4. Bērni „skolotāju palīgi” t.i., bērni māca bērnus (gūts tiek, dodot);
    5. Mācību darba organizēšanu dažādu vecumu bērnu saimēs;
    6. Aktīva bērnu ievadīšanu patstāvīgā mācību vielas apguvē (es varu!);
    7. Ļauj bērnam maksimāli izteikt sevi;
    8. Ģimeniskas attiecības (mīlestības gaisotne);
    9. Aktīva tautas etniskās kultūras mantojuma izmantošana.

1.7. Pamatskolas budžeta nodrošinājums 2015./2016.mācību gadā
– Valsts budžeta dotācijas: ………… EUR
– Mācību maksa: ………………  EUR
– Pašvaldību iemaksas: ………..  EUR
– Iegūts projektos no dažādiem fondiem, ziedojumi: ……….  EUR
– Kopā: …………..  EUR

  1. Pamatskolas darbības pamatmērķi

    2.1. Darbības pamatmērķis

    Saskaņā ar pamatskolas nolikumu pamatskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, veidojot holistiskās un tautas pedagoģijas vides valsts pamatizglītības standarta apgūšanai, izmantojot individuālās apmācību metodes.
    Pamatskolas uzdevumi:

-vispusīga skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju attīstība kopveselumā;
– īstenot pilnu pamatizglītības programmu;
– izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas saskaņā ar holistiskās un tautas pedagoģijas atziņām;
– racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus;
– sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu skolēnu vispusīgu attīstību un obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;
– veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām; izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
– nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
– nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
– nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
– nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un darba pamatprasmēm;
– radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
– sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti;

-ievadīt tautas tradicionālās kultūras tradīcijās.

2.2. Iepriekšējo mācību gadu prioritātes un konkrēti rezultāti

1. prioritāte: Pāriet uz jaunu mācībpriekšmetu standartu
Mērķis: Ieviest jaunos izglītības standartus

Uzdevumi Sasniegumi
1. Izstrādāt un ieviest jaunas programmas mācībpriekšmetos 1. Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 30.09.2011. Nr.V-4799;
2. Pamatizglītības humanitārā un sociāla virziena programma (izglītības programmas kods 21012111), 25.10.2011., licence Nr.V-4843;
3. Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem (izglītības programmas kods 21015611), licence 25.10.2011. Nr.V-4844;
4. Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 25.10.2011. Nr.V-4842.
Ikšķiles Brīvā skola ievieš jauno programmu paraugu standartu visos prieksmetos. Latviešu valodā un matemātikā katrs skolēns vai skolēnu grupa strādā pēc individuālās programmas par pamatu ņemot jaunos standarta programmu paraugus. Dabzinībās, īstenojot standartu, strādājam pēc tematiskām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu. Gadalaiku maiņu, iespēju robežās, cenšamies iekļaut arī citos priekšmetos. Mūzikā, mākslā, mājturībā arī strādājam pēc tematiskajām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu un tradicionālo svētku svinēšanu. Sporta programmu izstrādājam, ņemot vērā pamatskolas specifiku: iespēju gandrīz katru starpbrīdi organizēt sporta spēles un sacensības, papildinot standartu.
2. Izanalizēt līdz šim pielietoto metožu izmantošanu, rast jaunas jaunajām programmām Pielietoto metožu attīstība un analīze atspoguļota sekojošās publikācijās:
1. Роде, О., Крастыня, Э. (2008) Целостностный подход и ценностно направленная ориентация при обучении математике в основной школе. IX International Conference Teaching Matematics: Retrospective and Perspectives. Tezes. Vilnius: Vilnians pedagoginio univeriteto leidykla.
2. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 11th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010, Daugavpils, Latvija;
3. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 9th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010.
4. Роде, О., Крастиня, Э. (2011) Индавидуализированное обучение на уроке математики. 12 International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives. Šauļos 5.-6. Maijā, 2011;
5. Oярс Роде (2006) Образованние Сердца через этику и служение. Педагогический вестник Три ключа, 9/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
6. Oярс Роде (2006) Поиск целостности в ребенке. Педагогический вестник Три ключа, 10/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
7. Oярс Роде (2007) Пересмотр обучения математике в общеобразовательной школе. Реферат на Пятые Международные Педагогические Чтения «Гуманная Педагогика»– Москва – 07/01/2007.
8. Роде, Oярс (2009) „Свобода в гуманной педагогике”. Педагоческий вестник «Три ключа». Москва: изд. Дом Ш.Амонашвили.
9. Ojārs Rode (2004) Humāna pedagoģiskās apmācības sistēma manā privātskolā. Referāts Humānās pedagoģijas konferencē Cēsīs 2004.03.20.
10. Ojārs Rode (2008) Domāšanas stunda: Nevardarbība, referāts starptautiskā konferencē „Pedagogs- daudzveidīgas pilsoniski humānās sabiedrības veidotājs”, Cēsis, 2008.03.26.
11. Ojārs Rode (2011) Meistarklase „Individualizēta matemātikas stunda”. Starptautiskajā Baltijas humānās pedagoģijas konferencē Smiltenē 2010.g.
Analizējot iepriekš pielietotās metodes, Ikšķiles Brīvā skola mēģina pielietot mācību procesā dažādas t.s. alternatīvās mācību metodes kā piemēram, Valdorfa, Jēnas plāna, M.Montesori metodes (atbilstoši pamatskolas specifikai: dažādu konfesiju skolēni, enerģiska vecāku līdzdalība pamatskolas dzīvē). Liela nozīme Ikšķiles Brīvās skolas dzīvē bija inovāciju projektam izglītībā ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot Francijas izglītības sistēmas pieredzi un FIP metodi”, kā rezultātā sākām izmantot Francijas izglītības sistēmas ieteiktās interneta mājaslapas. Ikšķiles Brīvajā skolā jau jūtami bilingvālās izglītības (franču – latviešu) iedīgļi.
3. Pārstrādāt ieskaišu sistēmu un pārtaisīt ieskaišu grāmatiņas atbilstoši jaunām mācību programmām Pārstrādātas ieskaišu grāmatiņas atbilstoši jaunām mācību programmām.
Ikšķiles Brīvā skola no 2012.gada ievieš jaunas, uzlabotas ieskaišu gramatiņas, kas atbilst jaunajiem mācību standartu programmu paraugiem.
  1. prioritāte: Vispārcilvēcisko vērtību integrēšana mācībpriekšmetos
    Mērķis: Līdzsvarot negatīvo vides ietekmi uz bērnu
Uzdevumi Sasniegumi
1. Izstrādāt kursa programmu vispārcilvēcisko vērtību apgūšanai skolotājiem un to mācīšanas metodikai skolēniem Ir izstrādāta un 2011./2012.m.g. četros semināros skolotājiem aprobēta programma vispārcilvēcisko vērtību apgūšanai skolotājiem un to mācīšanas metodikai skolēniem. Semināru norises ir audiāli dokumentētās. Sagatavota un iesniegta publicēšanai programmas aprobācijas pieredze.
Ikšķiles Brīvā skola organizē nodarbības, ko vada biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas direktors Ojārs Rode par vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu skolotājiem un to mācīšanas metodiku skolēniem.
2. Realizēt programmu vispārcilvēcisko vērtību mācīšanai skolēniem Vispārcilvēciskās vērtību apgūšana notiek gan veidojot atbilstošu mācībvidi, gan īpašās domāšanas stundās, gan integrējot vispārcilvēcisko vērtību mācīšanu mācību priekšmetos.
Šo programmu Ikšķiles Brīvā skola ir sākusi realizēt un no 2012. gada janvāra domā tam paredzēt 1 mācību stundu nedēļā, papildus tās integrējot visos mācību priekšmetos.
3. Veikt bērnu rīcības vērojumus, sarunas un izvērtēt programmas efektivitāti Veikta bērnu vērtīborientācijas izpēte. Rezultāti publicēti: Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development in Latvia. Abstract Book. 7th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.99. [ISBN 978-9984-14-435-1].
Ikšķiles Brīvajai skolai pagaidām nav izdevies atrast cilvēku, kas nodarbotos ar bērnu rīcības vērojumiem un turpmāk izvērtētu programmas efektivitāti.
  1. prioritāte: Pedagogu izglītošanās
    Mērķis: Apgūt jaunos izglītības standartus un pilnveidot meistarību
Uzdevumi Sasniegumi
1. Sarūpēt jaunos mācībpriekšmetu standartus, paraugprogrammas Sarūpēti visu mācībpriekšmetu standarti un paraugprogrammas.
Ikšķiles Brīvā skola ir informēta par paraugprogrammām un tās veiksmīgi izmanto, jo struktūrvienības vadītaja Agnija Kempele piedalījās šo programmu izstrādē LR Izglītības ministrijā.
2. Apmeklēt rajona skolu izglītības pārvaldes un citur organizētus seminārus par jaunajiem standartiem Apmeklēti novada skolu izglītības pārvaldes un citur organizētie semināri par jaunajiem standartiem.
Ikšķiles Brīvās skolas struktūrvienības direktore piedalījās programmu paraugu izstrādē un tās ievieš mācību darbā.
3. Apmeklēt A1, A2, B2 kursus Aizstāvēti divi maģistra darbi.
Katrs Ikšķiles Brīvās skolas skolotājs apmeklē kursus, kas saistīti ar viņa priekšmetu (ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs). Visi kopā apmeklējam Humānās pedagoģijas seminārus.
  1. prioritāte: Zinātniskais darbs
    Mērķis: Celt skolotāju kvalifikāciju, rast jaunas metodes
Uzdevumi Sasniegumi
1. Veikt zinātnisko darbu, pētot procesus pamatskolā Veikts zinātniskais darbs, kurš atspoguļots publikācijās un nolasītos referātos konferencēs (kopskaitā – 14).
Ikšķiles Brīvās skolas skolotāja Diāna Liepa izstrādā doktora disertāciju par bērniem ar attīstības traucējumiem. Procesi Ikšķiles Brīvajā skolā netieši ietemē viņas zinātnisko darbu.
2. Piedalīties pedagogu konferences ar lasījumiem, referātiem Dalība konferencēs:
1. Роде, О., Крастыня, Э. (2008) Целостностный подход и ценностно направленная ориентация при обучении математике в основной школе. IX International Conference Teaching Matematics: Retrospective and Perspectives. Tezes. Vilnius: Vilnians pedagoginio univeriteto leidykla.
2. Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development in Latvia. Abstract Book. 7th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.99. [ISBN 978-9984-14-435-1].
3. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 11th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010, Daugavpils, Latvija;
4. Rode, O. (2010). Values in Latvian culture and their relationships with the dimensions of sustainable society. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 94 [ISBN 978-9984-14-485-6].
5. Rode, O., Krastiņa, E. (2010) Values Education in Learning Mathematics in Primary School. 9th International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives May 6 – 7, 2010.
6. Роде, О., Крастиня, Э. (2011) Индавидуализированное обучение на уроке математики. 12 International Conference Teaching mathematics: retrospective and perspectives. Šauļos 5.-6. Maijā, 2011;
7. Rode, O. (2011) Skolu modeļi Latvijā. Daugavpils Universitātes 53.starptautiska zinātniska konference. 13. – 15. Aprīlī, 2011.
Ikšķiles Brīvās skolas struktūrvienības direktore Agnija Kempele prezentēja biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolu un Ikšķiles Brīvo skolu Budapeštā Comenius projekta „European water – time of solution” sagatavošanas vizītes ietvaros.
2010./2011. m.g. A.Kempele piedalījās Izglītības ministrijas rīkotajā seminārā par agrīno valodu apmācību un stāstīja par agrīno franču valodas mācīšanu Ikšķiles Brīvājā skolā. Ikšķiles Brīvās skolas pedagogi studē LU, LMA.
3. Sadarboties ar Daugavpils universitātes pedagoģijas fakultātes zinātniekiem Sadarbībā ar Daugavpils universitātes zinātniekiem veikti pētījumi, kas atspoguļoti publikācijās un konferencēs nolasītos referātos (kopskaitā – 9) sk. augstāk.
4. Pētīt attiecību bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā līdzsvarot vides negatīvās ietekmes) Atspoguļots publikācijās:
1. Rode, O., Krastiņa, E. The problems of Values Education in Primary School of Latvia, Junior Researchers Conference “EUROPEAN AND NATIONAL CONTEXT IN RESEARCH” 27-28 April 2011. Polotsk State University, Novopolotsk, Belarus;
2. Роде, О. (2011)Теоретическая основа необходимых изменений в системе образования Латвии. «Культура. Наука. Интеграция», выпуск 3 (15), 2011.
3. Rode, O. (2011) Skolu modeļi Latvijā. Daugavpils Universitātes 53.starptautiska zinātniska konference. 13. – 15. Aprīlī, 2011;
4. Ojārs Rode (2011) Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas.// Izglītība un Kultūra Nr 6 (336) 10.02.2011.
5. Rode, O. (2011) Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā?// Izglītība un Kultūra. Nr. 34.
2011./2012. m.g. veikti 5 semināri skolotājiem.
Ikšķiles Brīvā skola cenšas izvairīties no vides negatīvās ietekmes (lietojot uzturā ekoloģisku pārtiku, uzturoties pēc iespējas vairāk svaigā gaisā).
5. Pētīt bērna atvēršanas iespējas meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju izpratni par aurā, astroloģijā rodamo informāciju 1. Oярс Роде (2006) Образованние Сердца через этику и служение. Педагогический вестник Три ключа, 9/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
2. Oярс Роде (2006) Поиск целостности в ребенке. Педагогический вестник Три ключа, 10/2006 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили .
2012. gada janvārī Ikšķiles Brīvā skola piedāvā bērniem aizpildīt pētījumu anketas, lai labāk izprastu skolēnus.
  1. prioritāte: Pirmsskolas bērnu apmācība
    Mērķis: Veikt pirmsskolas bērnu apmācību pamatskolā
Uzdevumi Sasniegumi
1. Sagatavot pirmsskolas bērnu apmācības programmu Licencēta pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 25.10.2011. Nr.V-4842.
Tā kā šobrīd Ikšķiles Brīvās skolas pirmsskolas pedagogs pārstāv Valdorfa skolas metodoloģiju, tad strādājam pie tā, lai atrastu līdzsvaru starp Valdorfa pedagoģiju un Izglītības ministrijas standartu.
2. Uzsākt pirmsskolas bērnu apmācību Dzīvajā skolā ar 2011.gada 1.septembri ir uzsākta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas (izglītības programmas kods 01011111) apmācība.
  1. prioritāte: Prenetālā audzināšana
    Mērķis: Realizēt bērnu agrīno audzināšanu pamatskolā
Uzdevumi Sasniegumi
1. Izpētīt bērnu agrīnās audzināšanas iespējas novadā Nepieciešamo resursu trūkuma dēļ nav veikts.
Ar agrīno audzināšanu Ikšķiles novadā nodarbojas vismaz 4 pirmskolas izglītības iestādes. Ar vienu no tām (Ķiparu nams) Ikšķiles Brīvajai skolai ir cieša sadarbība. Esam informēti par agrīno audzināšanu šajā iestādē.
2. Sagatavot bērnu agrīnās audzināšanas programmu, sarūpēt nepieciešamos resursus tās realizēšanai 2012. gadā Ikšķiles Brīvā skola plāno izveidot programmu, kur tiktu apvienots Latvijas izglītības ministrijas standarts ar Valdorfa, M.Montesori metodes un Jēnas plāns. Šīs programmas realizācijai, iespēju robežās, iegādāties nepieciešamos resursus.
3. Uzsākt bērnu agrīno izglītošanu pamatskolā Ikšķiles Brīvajā skolā ir uzsākta.
  1. prioritāte: Skolēnu sasniegumu sabiedriskošana
    Mērķis: Veicināt skolēnu pašapziņas celšanos un skolas popularizāciju sabiedrībā
Uzdevumi Sasniegumi
1. Dalība priekšmetu olimpiādēs Nav veiktas.
2. Dalība pagasta, rajona un valsts mēroga skolēnu darbu izstādēs Ikšķiles Brīvā skola piedalījās Francijas institūta rīkotajā afišu konkursā un dzejoļu konkursā Frankofonijas pavasara ietvaros.
3. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs Projektu nedēļas ietvaros februārī Ikšķiles Brīvā skola organizēs projektu izstrādi un prezentācijas, balstoties uz mācību priekšmetu tēmām un iespējamo Comenius projekta tēmu: ūdens tā dažādajās izpausmēs. Respektējot skolēnu vecumu, mēģināsim darbos ieviest zinātnieciski, pētnieciskos iedīgļus: materiālu vākšana, sakopošana, analīze. Katrs skolēns izvēlēsies darba vadītāju – varbūt arī no vecāku vidus (zinātniekus, uzņēmējus).
  1. prioritāte: Bērns – sabiedrība
    Mērķis: Neitralizēt negatīvās sabiedriskās motivācijas veidošanos bērnā
Uzdevumi Sasniegumi
1. Regulāri apkopot un izmantot ziņas par skolēnu veselību Panākta vienošanās ar Drustu pagasta feldšera punktu par bērnu regulāru pārbaudi un veselības raksturojošo datu uzkrāšanu.
2. Paplašināt sadarbi ar vecākiem Caur mājas lapu http://www.drustutautskola.lv.
Ikšķiles Brīvās skolas sadarbība ar vecākiem ir ļoti nopietna: regulāras sapulces, individuālās pārrunas, viesošanās Ikšķiles Brīvajā skolā – viesstundu vadīšana.
3. Tāda pamatskolas mērķa izstrādāšanu, kas orientētu bērnus uz atbildības uzņemšanos par sabiedrības nākotni Mērķi ir izstrādāti 2011./2012. m.g. sākumā.
Ikšķiles Brīvā skola ir izvirzījusi mērķi piedalīties Comenius projektā „European water – time of solution”. Projekta tēma – ūdens tā dažādajās izpausmēs. Divu gadu garumā strādāsim pie tā, lai meklētu veidus, kā mūsu planētai nodrošināt tīru ūdeni. Apzināsim katra mācību priekšmeta saistību ar šo tēmu. Tēmas – problēmas specifiku Latvijā salīdzināsim ar citu Eiropas valstu pieredzi (Francija, Portugāle, Ungāriju, Polija un Rumānija).
Nopietnu uzmanību turpmāk gribam veltīt vispārcilvēcisko vērtību mācīšanai: godīgumam, tolerancei, inteliģencei, līdzjūtībai, ieinteresētībai, atbildībai, zināšanām un patriotismam par savu zemi (un arī planētu).
4. Atjaunot pamatskolas avīzi Ir izveidota biedrības un pamatskolas mājas lapa http://www.drustutautskola.lv.
Ikšķiles Brīvā skola izdod avīzi interneta formātā (vecākiem).
5. Izstrādāt un veikt vecāku izglītošanas programmu Ikšķiles Brīvā skola cenšas rīkot regulāras sapulces vecākiem, bet programmas nav.
6. Realizēt mācībpriekšmetu mācīšanu atbilstoši pamatskolas ētikas kodeksā ietvertām idejām Tas tiek veikts ar augstāk aprakstītām metodēm (2. prioritāte: Vispārcilvēcisko vērtību integrēšana mācībpriekšmetos).
No 2012. gada janvāra Ikšķiles Brīvā skola ieviesīs ētikas mācīšanu (mācību stunda reizi mēnesī). Ētikas kodeksa principus integrējam visos mācību priekšmetos.
7. Izveidot pamatskolā skolēnu pagarinātās dienas grupu Ikšķiles Brīvās skolas skolēni var uzturēties skolā līdz 18.00.
8. Radīt iespēju skolēniem paamtskolā uzturēties 24 stundas diennaktī, nodrošinot atbilstošu aprūpi Drustu tautskolā no 2008. līdz 2010.gadam bija iekārtotas naktsmītnes, ar atbilstošu aprūpi.
Ikšķiles Brīvajā skolā nav tādu iespēju.
9. Izveidot skolēnu pašpārvaldi Izveidota pašpārvalde, izstrādāts nolikums.
  1. prioritāte: Vide un mācībmateriālā bāze
    Mērķis: Nodrošināt estētisku Drustu tautskolas vidi un uzlabot mācībmateriālo bāzi
Uzdevumi Sasniegumi
1. Drustu tautskolas vestibila sakārtošana Drustu tautskolas vestibils iekārtots, demonstrējot Drustu tautskolas pamatievirzes, kā arī nodrošinot nepieciešamās informācijas saņemšanu par aktualitātēm.
2. Izvietot pamatskolas nosaukumu un ceļa norādes uz pamatskolu Ir izveidota un uzstādīta ceļa zīme Drustos uz krustojumu Drusti – Launkalne, kā arī izgatavota Drustu tautskolas nosaukuma plāksne pie ieejas durvīm.
Ikšķiles Brīvās skolas norāde pie skolas ieejas ir izveidota, ceļa norāžu pagaidām nav.
3. Regulāri veikt pamatskolas un tā apkārtnes sakopšanu Regulāri tiek veikta pamatskolas un tā apkārtnes sakopšana.
4. Izveidot pamatskolas simboliku Izveidota biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas simbolika.
Ikšķiles Brīvajā skolā daļēji ir izveidota, bet tā kā mainām atrašanās vietu, tā jāpilnveido.
5. Aktivizēt darbu ar masu mēdijiem Veiktas publikācijas masu mēdījos:
1. Ojārs Rode (2007) Pedagoģija ar nākotni. // Druva – 31/01/2007.
2. Pēteris (Ojārs Rode) (2007) Skolotājs – visu sabiedrības nelaimju grēkāzis. // Psiholoģija ģimenei un skolai – 2007/05.
3. Ojārs Rode (2011) Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas.// Izglītība un Kultūra Nr 6 (336) 10.02.2011.
4. Rode, O. (2011) Kas mēs esam, kur mēs ejam un kā mums sevi atrast?// Izglītība un Kultūra. Nr.29.
5. Rode, O. (2011) Kāds varētu izskatīties skolas modelis Latvijā?// Izglītība un Kultūra. Nr. 34.
Sniegtas intervijas:
1. Т.Герасимова (2007) Дети индиго, не такие, как все. // Час – 28/02/2007.
2. S.Benfelde (2007) Mēs mācāmies no tautas un mācām tautu. //Vides Vēstis. – 2007. 7/8.
3. Kā bērni mācās Drustu tautskolā 99 Baltie zirgi? Arta Cīča. Žurnāls Ieva Nr.15 (651), 2010.g.;
4. Bez zvana un bez atzīmēm. Olga Krjaževa. Laikraksts Neatkarīgā Nr.119 (5709), 2010.g.;
5. Jauno pasaules kārtību veidos indigo bērni. Dace Žogota. Žurnāls Mistērija Nr. 4/139, 2010.g.
6. Krievijas televīzijas pirmajam kanālam. 2010.g. http://www.youtube.com/ watch?v=9B625d5IUJM;
Izveidotas mājas lapas internetā (sk. augstāk)
Ikšķiles Brīvajai skolai ir aktīva sadarbība gan ar vietējiem medijiem, gan bijusi sadarbība ar Latvijas Radio 1 programmu, arī laikrakstu Diena un žurnāliem Ieva, Mans Mazais.
  1. prioritāte: Finanses
    Mērķis: Uzlabot pamatskolas finansiālo stāvokli
Uzdevumi Sasniegumi
1. Panākt valsts finansējuma piešķiršanu otrajam pusgadam Ir panākts valsts finansējums skolotāju algām mācību gada garumā.
2. Panākt 100% pašvaldību norēķināšanos ar pamatskolu par skolēnu izglītošanu Panākta 100% to pašvaldību norēķināšanās ar Drustu tautskolu par skolēnu izglītošanu, kuru bērni mācās Drustu tautskolā.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir panākta 100% pašvaldību norēķināšanās ar Ikšķiles Brīvo skolu par skolēnu izglītošanu.
3. Rast stabilu finansējuma avotu pamatskolas tekošo rēķinu segšanai, kā arī attīstībai Stabilo finanšu avotu veido valsts budžeta maksājumi skolotāju algām, pašvaldību maksājumi un vecāku iemaksas saimnieciskiem izdevumiem un interešu izglītībai.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir atrasti daži sponsori.
4. Rast līdzekļus jaunas skolas ēkas projektēšanai un būvniecībai Ir veikti potenciālās skolas ēkas Drustos būvniecības teritorijas uzmērījumi, izstrādāts teritoriālais plānojums, skiču projekti atsevišķām ēkām.
Ikšķiles Brīvās skolas divi projekti ar Eiropas fondu naudas līdzdalību ir apstiprināti. Plānojam turpināt darbu šajā jomā, jo pašvaldība piešķīrusi lietošanā Elkšņu skolas vēsturisko ēku.
5. Diferencēt skolēnu skolas maksas Skolas maksa ir diferencēta atbilstoši vecāku maksātspējai. Bezdarbnieku bērni no skolas maksas atbrīvoti. Skolas maksa nav jāmaksā arī tiem vecākiem, kuri aktīvi piedalās Drustu tautskolas sadzīves jautājumu risināšanā vai strādā par skolotājiem Drustu tautskolā.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir diferencēta skolas maksa.
  1. prioritāte: Materiālie resursi
    Mērķis: Uzlabot darba un atpūtas apstākļus pamatskolā
Uzdevumi Sasniegumi
1. Sakārtot dabas mācības materiālo bāzi Izveidota un patreiz tiek atjaunināta dabas un aizvēstures taka Gaujas palienu pļavu robežšķirtnē. Iegādāts mācību līdzekļu komplekts eksperimentiem dabas mācībās.
Ikšķiles Brīvajā skolā pateicoties ES līdzekļiem, sākam mūzikas klasi, iegādājoties ģitāras un darba materiālus, lai izgatavotu kokles.
2. Papildināt pamatskolas bibliotēku ar jaunām grāmatām Drustu tautskolas bibliotēka katru gadu tiek atjaunināta ar mācību un citām grāmatām.
Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota bibliotēka ar skolēnu un skolotāju ziedotajām grāmatām.
3. Podniecības darbnīcas labiekārtošana Drustu tautskolā ir iekārtota podniecības darbnīca un nodrošināta ar visiem nepieciešamiem rīkiem un materiāliem.
Ikšķiles Brīvajā skolā 2012. gadā pērk māla apdedzināšanas krāsni darbnīcas izveidei.
4. Kokapstrādes darbnīcas materiālās bāzes uzlabošana Drustu tautskolā ir iegādāts ēvelsols, elektriskie kokapstrādes instrumenti: zāģis, ēvele, rokas urbmašīna, akumulatoru skrūvgriezis, leņķzāgis
5. Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas (rotaļlaukums) Drustu tautskolā ir uzliktas šūpoles.
6. Iekārtot sporta laukumu Noslēgta vienošanās ar pašvaldības pamatskolu par tās sporta laukuma izmantošanu.
7. Veikt Drustu tautskolas telpu kosmētisko remontu Veikts atsevišķu Drustu tautskolas telpu remonts par, apmēram, 10 000 Ls.
8. Uzbūvēt un iekārtot Senākā dzelzs laikmeta ēku Tiek atjaunināta nokalpojusī būve.
9. Uzbūvēt un iekārtot Agrā dzelzs laikmeta ēku Tiek atjaunināta nokalpojusī būve.
10. Zaļās takas labiekārtošana Ir realizēti divi sabiedriskie projekti „Sabiedrība ar dvēseli” takas labiekārtošanai.
11. Uzbūvēt un iekārtot Vidējā dzelzs laikmeta ēku Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
12. Uzbūvēt un iekārtot Vēlā dzelzs laikmeta ēku Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
13. Uzprojektēt jaunu skolas ēku Ir veikti potenciālās skolas ēkas Drustos būvniecības teritorijas uzmērījumi, izstrādāts teritoriālais plānojums, skiču projekti atsevišķām ēkām.
Notiek Elkšņu skolas pārprojektēšana, lai to piemērotu Ikšķiles Brīvās skolas vajadzībām.
14. Jaunās skolas ēkas būvniecības 1. kārta Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
15. Jaunās skolas ēkas būvniecības 2. kārta Nepieciešamo finansiālo resursu trūkuma dēļ, nav īstenots.
  1. prioritāte: Cilvēkresursi
    Mērķis: Uzlabot darba organizāciju
Uzdevumi Sasniegumi
1. Pieņemt darbā grāmatvedi-lietvedi Biedrībā „Tautskola 99 Baltie zirgi” ir pieņemta gan grāmatvede, gan lietvede.
2. Pieņemt darbā skolas saimnieku Drustu tautskolā ir noslēgts darba līgums.
Ikšķiles Brīvajā skolā 2012. gadā plāno pieņemt darbā skolas saimnieku, jo paredzami lieli būvdarbi.
3. Pieņemt darbā skolas apkopēju Drustu tautskolā un Ikšķiles Brīvajā skolā ir apkopēja.
4. Pieņemt darbā mācībdarba vadītāju Ir noslēgts darba līgums.
5. Pieņemt darbā audzināšanas darba vadītāju Ir noslēgts darba līgums.
6. Pieņemt darbā projekta menedžeri Biedrībā „Tautskola 99 Baltie zirgi” ir pieņemta finanšu vadītāja, kas veic arī projekta menedžera darba pienākumus.
  1. prioritāte: Pamatskolas juridiskā statusa maiņa
    Mērķis: Uzlabot pamatskolas darba organizāciju
Uzdevumi Sasniegumi
1. Mainīt pamatskolas juridisko statusu no privātskolas uz sabiedriskas organizācijas skolu Pamatskolas dibinātājs ir biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi”, kura 2011.gada 14.decembrī saņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu kultūras veicināšanas darbības jomā.
2. Atslogot direktoru no papildus pienākumiem Direktors ir atslogots no papildus pienākumiem noslēdzot darba līgumus ar darbiniekiem par sekojošu darbu izpildi: grāmatvedības; lietvedības, skolas saimnieka u.c.
3. Uzlabot pamatskolā informācijas apmaiņu, izplatīšanu Ir izveidotas mājas lapas. Ir izveidotas dokumentu glabāšana Dropbox interneta vidē, kur vadība viegli var dalīties ar izstrādātajiem dokumentiem. Ir izveidota biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” vadības sarakstes grupa ar Google group palīdzību, kas veido ātru un operatīvu informācijas apmaiņu.
  1. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Rekomendācijas pamatskolas darba uzlabošanai Izpildes apraksts
Koriģēt izglītības programmu atbilstoši pamatskolas darbības filozofijai un reālai nepieciešamībai, izstrādāt tematiskos plānus visos mācību priekšmetos, t.sk. atspoguļot integrējamās tēmas, izveidot individuālos mācību plānus Izstrādāti tematiskie plāni visos mācību priekšmetos un individuālie mācību plāni.
Sakārtot visu pamatskolas obligāto dokumentāciju, t.sk. pamatskolas pamatizglītības programmā, nolikumā noteikto, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, lietojot vispārpieņemto terminoloģiju izglītības sistēmā vai skaidrojot pamatskolas pieņemto Ir sakārtota visa pamatskolas obligātā dokumentācija atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tai skaitā izglītības iestādes vadības, personāla vadības un pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija. Ir izveidota pamatskolas attīstības koncepcija, pilnveidots pamatskolas nolikums, pedagoģiskās padomes un metodisko komisiju nolikums, pamatskolas padomes reglaments, aktualizēta lietu nomenklatūra, lietvedības instrukcija un dokumentu aprites kārtība.
Izstrādāt klases žurnālus atbilstoši reālajām vajadzībām un nodrošināt ierakstu sakritību Pielāgots 5.-9.klases žurnāls sākumskolai.
Pielāgot valstī noteikto vai izstrādāt un apstiprināt savu pamatskolas skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēmu Izstrādāta un ieviesta vērtēšanas sistēma pirmo-ceturto klašu skolēnu sasniegumu vērtēšanai. Izstrādāta un ieviesta vērtēšanas sistēma pamatskolas matemātikā, latviešu valodā, krievu valodā, ķīmijā, fizikā, bioloģijā, ģeogrāfijā, sportā, vēsturē, angļu valodā, informātikā, ētikā, mūzikā, vizuālajā mākslā, mājturībā.
Patstāvīgi veikt skolēnu mācību sasniegumu, attieksmju un attīstības izvērtēšanu dinamikā, un gala rezultātā Tiek veikta skolēnu sasniegumu, attieksmju, attīstības izvērtēšana. Skolēnu sasniegumu analīze tiek veikta veidojot sasniegumu grafikas pa mācību priekšmetiem. Attieksmju veidošana un izvērtēšana notiek pamatskolā izveidotās vērtību izglītības ietvaros.
Regulāri informēt skolēnus, vecākus par izglītības programmas apguves rezultātiem Vecāki tiek regulāri informēti par izglītības programmas apguvi sekojoši:
1. tiek nodota rakstiska informācija dienasgrāmatās, ieskaišu grāmatiņās, īpašu vēstuļu veidā;
2. telefoniski;
3. tiek rīkotas īpašas pedagogu un vecāku individuālas konsultācijas.
Nodrošināt skolēniem psihologa, sociālā pedagoga konsultācijas Šīs konsultācijas tiek nodrošinātas ar novada skolu pārvaldes atbalstu tiekam vajadzības gadījumā nodrošināti ar psihologa, sociālā pedagoga konsultācijām
Uzlabot darbu skolēnu drošībai nepieciešamo pasākumu īstenošanā Ir izstrādāti 14 drošības noteikumi skolēniem. Ar drošības noteikumiem Nr.1 Par pirmās palīdzības sniegšanu, Nr.2 Par elektrodrošību, Nr.3 Par ugunsdrošību, Nr.4 Par rīcību ekstremālās un nestandarta situācijās un evakuācijas plānu klases audzinātājs vai cita profesionāla amatpersona attiecīgajā jomā skolēnus iepazīstina katru gadu septembrī. Ar drošības noteikumiem Nr.5 Par drošību amatniecības nodarbībās, Nr.6 Par drošību mājturības nodarbībās, Nr.7 Par drošību informātikas nodarbībās, Nr.8 Par drošību dabaszinību nodarbībās (laboratorijā), Nr.9 Par drošību bioloģijas nodarbībās, Nr.10 Par drošību fizikas nodarbībās un Nr.11 Par drošību ķīmijas nodarbībās attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs skolēnus iepazīstina I un II semestra pirmās mācību stundas laikā un pirms tādu jaunu darbību uzsākšanas, kuras var apdraudēt skolēnu drošību un veselību. Ar drošības noteikumiem Nr.12 Par drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās klases audzinātājs skolēnus vai par ekskursiju (pārgājienu) atbildīgais pedagogs iepazīstina pirms katras ekskursijas vai pārgājiena. Ar drošības noteikumiem Nr.13 Par drošību sporta sacensībās un nodarbībās klases audzinātājs vai par sporta sacensībām atbildīgais pedagogs skolēnus iepazīstina katru gadu septembrī un pirms katrām sporta sacensībām. Ar drošības noteikumiem Nr.14 Par drošību masu pasākumos klases audzinātājs skolēnus iepazīstina pirms katra pasākuma. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā vai Drošības noteikumu skolēniem instruktāžu reģistrācijas žurnālā, skolēni (izņemot pirmsskolas vecuma bērnus) atbilstoši spējām un prasmēm to apliecina ar ierakstu “iepazinos”, norādot datumu, un parakstu. Tiek ievērotas Ministru kabineta 24.11.2009. noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” prasības.
Sakārtot Drustu tautskolas sanitāri higiēniskās telpas atbilstoši prasībām Drustu tautskolas sanitāri higiēniskās telpas ir sakārtotas atbilstoši prasībām – par ko liecinās inspekciju pārbaudes protokoli.
Veikt finanšu līdzekļu piesaisti pamatskolas darbības optimālai nodrošināšanai Finanšu līdzekļi tiek piesaistīti katru gadu.
Paplašināt pamatskolas administrāciju – deleģēt pamatskolas direktora administratīvos, metodiskos pienākumus citiem pedagogiem Ir pieņemta darbā grāmatvede un lietvede. Pamatskolas metodiskais darbs tiek uzticēts priekšmetu skolotājiem.
Pieņemt darbā tehnisko personālu Pieņemta darbā apkopēja, darba aizsardzības speciālists un ugunsdrošības speciālists.
Risināt jautājumu par Drustu tautskolas ēkas fasādes un iekštelpu kosmētisko remontu, siltināšanu, logu nomaiņu Veikta 3 Drustu tautskolas korpusu logu nomaiņa, veikts kosmētiskais remonts 700 m2, nomainīta apgaismojuma armatūra 150 m2. 2012.gadā plānots piesaistīt finanšu līdzekļus logu nomaiņai otrajam Drustu tautskolas korpusam un Drustu tautskolas ēkas fasādes remontam.
Veikt Drustu tautskolas teritorijas sakopšanu Regulāri tiek kopta Drustu tautskolas teritorija.
Bibliotēkas fondu sakārtot atbilstoši bibliotēkas darbības prasībām, pieņemt darbā bibliotekāru, veidot elektronisko katalogu Par atbildīgo bibliotēkā nozīmēts Drustu tautskolas pedagogs. Bibliotēkas fonds sakārtots tematiski. Elektroniskā kataloga veidošana izpildīta daļēji, 2012.gada plānots pabeigt elektroniskā kataloga izveidi un pieņemt darbā bibliotekāri.
Piesaistīt papildus finanšu resursus mācību līdzekļu iegādei un specializēto mācību kabinetu izveidei Bērni ir nodrošināti ar mācībām nepieciešamo literatūru. Iegādāti mācīblīdzekļi dabaszinātnēs (par ziedojuma līdzekļiem). Regulāri tiek iepirkti mācībām nepieciešamie līdzekļi.
Veidot skolēnu pašpārvaldi Visi pamatskolas skolēni piedalās kopīgās vecāku un pedagogu kopsapulcēs, kurās katrs skolēns izsaka savu viedokli, ierosinājumus. Pamatskolas nolikumā ir noteikts, ka:
– Pamatskolas pašpārvaldi ar pamatskolas vadītāja atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas.
– Pamatskolas pašpārvalde, kuru vada pamatskolas pašpārvaldes priekšsēdētājs, ir sabiedriska izglītojamo pašpārvaldes institūcija, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Skolā, aizstāv izglītojamo tiesības, intereses, piedalās Skolas pārvaldē.
– Pamatskolas pašpārvaldi veido 5. – 9.klašu izvirzītie skolēnu pārstāvji.
– Pamatskolas pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka Pamatskolas pašpārvaldes reglaments, kuru izstrādā izvirzītie skolēnu pārstāvji un apstiprina pamatskolas vadītājs.
Izstrādāt pedagoģisko darbinieku materiālās un morālās stimulēšanas nolikumu Ir izstrādāts pedagoģisko darbinieku materiālās un morālās stimulēšanas nolikums.
Izveidot darba aizsardzības sistēmu pamatskolā Pamatskolā un tās teritoriālajās struktūrvienībās ir izveidota darba aizsardzības sistēma. Ir veikti pamatskolas un tās teritoriālo struktūrvienību darba vides riska novērtējumi un izstrādāti darba aizsardzības pasākumu plāni, ar kuriem ir iepazīstināti darbinieki. Ir izveidota darba aizsardzības organizatoriskā struktūra, norīkotas atbildīgās personas darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumos. Veicot darba vides riska novērtējumu, tika veikta konsultēšanās ar pamatskolas darbiniekiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā.
Nodrošināt pedagogu metodisko izglītošanu darbam saimēs /apvienotajās klasēs/ Pamatskola realizē humānās pedagoģijas principus un tam atbilst arī skolotāju kvalifikācija: visi skolotāji ir noklausījušies 36. st. kursus humānajā pedagoģijā; piedalījušies humānās pedagoģijas konferencē (divi lasījumi) piedalījušies humānās pedagoģijas nometnēs; direktors ik gadus braucis uz Maskavu un piedalās tur organizētajos humānās pedagoģijas lasījumiem, lasot referātus par pamatskolas pieredzi un uzklausot citu pieredzi. Otrās saimes audzinātāja divas reizes bijusi nedēļas ilgos pieredzes braucienos uz Maskavas un Pēterburgas humānās pedagoģijas skolām. „Kontā” ir vairākas publikācijas humānajā pedagoģijā, kā arī vairāki radio, televīzijas raidījumi humānās pedagoģijas popularizēšanā.
  1. Pamatskolas sasniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

    4.1. Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

    – Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.
    – Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.
    – Pamatskola realizē izglītības programmas galvenos uzdevumus, īpašu akcentu liekot matemātikas, dabaszinātņu pamatzināšanu apguvei, sociālo, morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto.
    – Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi un organizē mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos pārsniegtu vidējo vērtējumu valstī. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.
    – Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai. Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas skolēnu ieskaišu grāmatiņās. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli un tas ir atkarīgs tikai no skolēna individuālām spējām, veselību t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk.
    – Skolotājiem atbilstoši pamatskolas nolikumam tiek dota pilnīgi brīva iespēja izvēlēties mācību priekšmetu programmas, tām atbilstošas mācību grāmatas, vai strādāt pēc paša izstrādātas programmas.

    Tālākās attīstības vajadzības
    – Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
    – Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
    – Inovatīvu mācību metožu apguve.
    – Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
    – Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
    – Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
    – Jāveido sadarbība ar līdzīgām skolām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
    – Jāveicina skolotāju zinātniskā darbība.
    – Jāveicina skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
    – Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
    Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība.

    4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

    – Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:
    Pirmkārt, individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši tā mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem.
    Otrkārt, skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām.
    Treškārt, grupu darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, intereses un tamlīdzīgi bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
    kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
    frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.
    Ceturtkārt, paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu un tamlīdzīgi.
    Tai pakārtotās metodes:
    izskaidrojoši – parādošā;
    radošā darba.
    – Morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto tiek izmantota metode, kuru dēvējam par neverbālo audzināšanu. Tā attiecas uz sirds izglītību (jūtu atklāšanos, izkopšanu tās augstākā izpausmē – mīlestībā), savas būtības atklāšanu. Un tā realizējas:
    Saplūsmē, apcerē – personības un pasaules vienības un bezgalības sajūtas inducēšana ar dzīvošanu dabā, tās vērošanu, sajušanu, tas pats attiecībā uz jau radīto mākslās un paša iesaistīšanos radīšanas procesā;
    Sevis iekšējā izpētē – savu dotumu un spēju aptveršanā, stipro un vājo pušu izvērtēšanā, savu interešu apzināšanā, sava rakstura izvērtēšana un tamlīdzīgi.
    Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.
    Caur Patiesību – diskutējot par cilvēkam un sabiedrībai vitāli svarīgām lietām, par cilvēka spējām izzināt patiesību, patiesības attiecības ar realitāti, ar mīlestību, atbildību un tamlīdzīgi. Kā arī ar skolotāja personīgais piemērs un mudināts skolēna vērojums sabiedrībā, dabā; caur prasību un kontroli būt godīgam, nemelot, domāt tīras domas, runāt skaidru valodu un darīt labus darbus.
    – Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens – ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet cenšas iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā, atkarībā no situācijas var beigties gan pirms gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja tas savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam, vai atpūsties tieši tad, kad tas pēc tā jūt nepieciešamību: parasti mazākiem bērni nemaz nevar koncentrēti strādāt 40 minūtes no vietas.

    Vērtēšana
    – Pamtskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā vai nu pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Tas nozīmē, ka pamatskolā tiek kombinēta bezatzīmju vērtēšana (formatīvs) ar vērtēšanu ar atzīmi (normatīvs) – skolotājiem dota brīva izvēlē lietot vienu vai otru, vai šo kombinēto modeli. Kombinētais modelis liedz skolēnam mācīties „atzīmes dēļ” un tas raksturojas sekojoši. Atzīmes var neizlikt par ikdienas darbu, mājas darbiem. Šajos gadījumos no bērna tiek prasīta darba izpilde un ar bērnu strādāts tik ilgi, cik tas katram nepieciešams, lai darbs būtu izdarīts, tēma apgūsta, saprasta, izmantojot pieminētās metodes. Atzīme kā vērtējums var parādīties ieskaitēs, kuru rezultāti tiek fiksēti ieskaišu grāmatiņās, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
    – Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts ieskaites ar tur ieteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto atrodam, ka tie ir tuvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai

    Sadarbība ar vecākiem
    – Pamatskolā ir izveidota datu bāze par vecākiem, dzīves vietām, e-pastiem, tālruņiem utt..
    – Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi un par visu notiekošo pamatskolā.
    – Skolotājs, ja uzskata par nepieciešamu, pēc saviem ieskatiem, var izlikt atzīmes arī par ikdienas darbu, izliekot tās dienasgrāmatā vai savās darba uzskaites piezīmēs, jeb ierakstot dienasgrāmatās atzinību.
    – Praktizējam uzslavu vai aizrādījumu par atkārtoti neizpildīto darbu paziņot vecākiem nekavējoties pa mobilo telefonu tieši no klases, kam ir īpaši liela nozīme.
    – Ja bērni atkārtoti nav izpildījuši savus mājas uzdevumus, meklējam iemeslu, runājot ar vecākiem. Šim nolūkam tiek izmantotas skolēnu dienasgrāmatas, sūtīti īpaši rakstiski ziņojumi un tamlīdzīgi.
    – Par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas, vecāki regulāri tiek informēti ar ierakstiem ieskaišu grāmatiņās.
    – Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi ceturksnī tie tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus.
    – Jebkurā pamatskolas pasākumā vai skolotāju un vecāku tikšanās laikā vecāki tiek informēti arī par skolēna sasniegumiem. Pasākumos, kuri organizēti tikai vecākiem, bez informācijas apmaiņas tiek pārrunātas arī pamatskolas saimnieciskā dzīvē, rīkotas izglītojošas lekcijas.
    – Pamtskolā regulāri tiek organizēti gadskārtu svētki kopā ar vecākiem, māsām, brāļiem kā saviesīgi pasākumi. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
    – Mēs jebkurā situācija uzklausām vecākus, konsultējam tos un, ja vajadzīga kāda speciālista palīdzība, padoms, palīdzam arī šajā ziņā (piemēram, noorganizējam psihologa palīdzību).
    – Pamatskolas visas teritorialās struktūrvienības ir izveidojušas mājas lapas, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm, kā arī uzzināt visu par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm.

    Tālākās attīstības vajadzības
    – Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
    – Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.
    – Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
    – Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.
    – Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.
    Pamatojums: vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

    Mācīšanās kvalitāte – izglītojamo mācīšanās darba organizēšana, līdzdalība un sadarbība mācību procesa ietvaros
    – Izglītojamie, sadarbībā ar pedagogu, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules Gada Programmas tēmas izvirzīto mērķi. Izglītojamie tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.

    Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
    – Pedagogi regulāri vērtē izglītojamo mācību darbu, ievērojot skolas veidotu vērtēšanas sistēmu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, izglītojamo komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi.
    – Izglītojamais tiek regulāri iepazīstināts ar vērtējumu.
    – Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.
    – Pedagogi veic izglītojamo vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Vērtēšana notiek diskusiju un jautājumu formu veidā. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.
    – Mācību procesa laikā, pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.
    – Mācību tēmas beigās ir apkopojošais vērtējums kurā piedalās gan pedagogs, gan izglītojamais. Apkopojošā vērtējuma laikā izglītojamais novērtē sasniegto un izvirza mērķus tālākam mācību darbam. Pedagogs ir blakus ka padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.

    Tālākas attīstības vajadzības
    – Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
    – Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.

    4.3. Pašvērtējums pamatjomā “Skolēnu sasniegumi”

    – Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti ieskaišu grāmatiņās un skolotāja dokumentētie vērojumi.
    – Katram skolēnam pa mācību priekšmetiem ir sastādītas sasniegumu diagrammas, kurās uz sasnieguma fona valsts mērogā pa vairākiem gadiem atspoguļotas izmaiņas sekmēs.
    – Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī un konstatēts, ka vidējie sasniegumu vidēji ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām.
    – Ir veikts pētījums pamatskolas skolēnu vērtību orientācijā un ir konstatēts, ka pamatskolas skolēni ir orientēti „sirds atvērtībai”.
    – Pamatskolas skolotāju vērojumi un pamatskolas viesu atzinumi liecina, ka pamatskolas skolēni ir atvērti, komunikabli. Atsauksmes par pamatskolas skolēnu uzvedību sabiedriskās vietās liecina, ka salīdzinoši tie ir izturētāki, kārtīgāki.
    – Pamatskolas sadarbībā ar citu skolu skolotājiem atklājas, ka šiem skolotājiem nav saskarsmes problēmu ar pamatskolas skolēniem.

    Tālākās attīstības vajadzības
    – Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos un pamatskolas popularizāciju sabiedrībā aktīvāk izmantojot skolēnu darbu izrādīšanas iespējas.
    – Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
    – Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
    – Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
    – Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
    – Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
    Nepieciešamība: Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

4.3.2. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējuma papildinājums pamatjomā “Skolēnu sasniegumi”

– Galvenajos mācību priekšmetos – latviešu valodā un matemātikā – katrs skolēns vai skolēnu grupa strādā pēc individuālās programmas, par pamatu ņemot jaunos standarta programmu paraugus. Dabzinībās, īstenojot standartu, strādājam pēc tematiskām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu. Mūzikā, mākslā, mājturībā arī strādājam pēc tematiskajām programmām, kas saistītas ar gadalaiku maiņu un tradicionālo svētku svinēšanu. Sporta programmu izstrādājam, ņemot vērā pamatskolas specifiku: iespēju gandrīz katru starpbrīdi organizēt sporta spēles svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos, papildinot standartu.
– Liela nozīme Ikšķiles Brīvās skolas dzīvē bija inovāciju projektam izglītībā ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot Francijas izglītības sistēmas pieredzi un FIP metodi”, kā rezultātā sākām izmantot Francijas izglītības sistēmas ieteiktās interneta mājaslapas. Ikšķiles Brīvajā skolā jau jūtami bilingvālās izglītības (franču – latviešu) iedīgļi.
– Projektu nedēļas ietvaros februārī Ikšķiles Brīvā skola organizēs projektu izstrādi un prezentācijas, balstoties uz mācību priekšmetu tēmām un iespējamo Comenius projekta tēmu: ūdens tā dažādajās izpausmēs. Respektējot skolēnu vecumu, mēģināsim darbos ieviest zinātnieciski, pētnieciskos iedīgļus: materiālu vākšana, sakopošana, analīze. Katrs skolēns izvēlēsies darba vadītāju – arī no vecāku vidus (zinātniekus, uzņēmējus).
– Ikšķiles Brīvā skola ir izvirzījusi mērķi piedalīties Comenius projektā „European water – time of solution”. Projekta tēma – ūdens tā dažādajās izpausmēs. Divu gadu garumā strādāsim pie tā, lai meklētu veidus, kā mūsu planētai nodrošināt tīru ūdeni. Apzināsim katra mācību priekšmeta saistību ar šo tēmu. Tēmas – problēmas specifiku Latvijā salīdzināsim ar citu Eiropas valstu pieredzi (Francija, Portugāle, Ungāriju, Polija un Rumānija).

4.4. Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

4.4.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

– Skolēnu veselības aprūpi Drustu tautskolas bērniem veic Drustu pagasta feldšeru punkts. Feldšera punkts ziņo Drustu tautskolai par bērnu gatavību mācībām, slimošanu. Negadījumiem Drustu tautskolā ir iekārtota pirmās palīdzības aptieciņa. Ir izstrādāti noteikumi par to ko drīkst darīt bez profesionāla mediķa palīdzības. Drustu tautskolā ir nozīmēta atbildīga amatpersona, kura ir sertificēta un prot kvalitatīvi palīdzēt sīku traumu gadījumos.
– Redzamā vietā ir izlikta informācija, pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Tāpat redzamā vietā ir izlikts evakuācijas plāns un atbilstoša instrukcija. Skolēni ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās. Tās ir izspēlētas. Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
– Drustu tautskolas teritorija ir norobežota un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Drustu tautskola nodrošina bērna uzturēšanos Drustu tautskolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām vai, vienojoties ar vecākiem, to dara Drustu tautskola. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā. Gadā reizi Drustu tautskolā ierodas iecirkņa policists, ugunsdzēsējs, darba aizsardzības speciālists un informē skolēnus par drošības jautājumiem.
– Kā vecāki, tā feldšera punkta darbinieki ir informējuši par bērniem, kuriem ir nepieciešams emocionāls un psiholoģisks atbalsts. Skolotāji labi zina savu skolēnu sadzīves apstākļus. Saskarsmē ar skolēniem Drustu tautskolas skolotāji ir iejūtīgi un taktiski.
– Drustu tautskolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības. Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Skolēniem ir iespējas organizēt un uzņemties atbildību par pasākumiem Drustu tautskolā, saimē. Viņi ir atbildīgi par kārtību darba telpās. Pamatskolas direktors sadarbībā ar pamatskolas darba aizsardzības speciālistu ir izstrādājis pamatskolas iekšējās kārtības noteikumus, ar kuriem tiek iepazīstināti gan skolēni, gan darbinieki.
– To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas personības attīstību.
– Pamatskola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos. Pamatskola pirms katra mācību gada regulāri rīko atvērto durvju dienu, kad interesenti tiek iepazīstināti ar pamatskolas iespējām.
– Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās. Pirmkārt, to veicina pamatskolā ieviestā ieskaišu sistēma un, otrkārt, individuālais darbs ar katru bērnu. Līdz šim ir bijušas tikai divas reizes, kad esam deleģējuši bērnus olimpiādēm. Bieži piedalāmies dažādās amatniecības izstādēs ar saviem darbiem rotkalšanā, aušanā, kokapstrādē, keramikā u.c.

Tālākās attīstības vajadzības
Darbs pie rīcības, uzvedības motivācijas attīstīšanas, stiprināšanas ar sekojošiem uzdevumiem:
– Pastiprināti strādāt virzienā bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā neitralizēt masu mēdiju negatīvo ietekmi.
– Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
– Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
– Pētīt bērna atvēršanas iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
– Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi.
– Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
– Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
Pamatojums: Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas.

4.4.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

– Ikšķiles Brīvajā skolā iekārtota aptieciņa ar traumu un nepieciešamības gadījumos noderīgiem līdzekļiem – pārsienamās bindes, plāksteri, kas pieejami skolotājam, kurš izgājis pirmās palīdzības sniegšanas apmācību un ir sertificēts. Skolēniem un skolotājiem zināmā vietā ir izvietota informācija ar telefona numuriem, kur jāzvana palīdzības dienestiem. Ārkārtas situācijās var veikt evakuāciju no Ikšķiles Brīvās skolas atbilstoši evakuācijas plānam. Evakuācijas plāns un informācija par operatīvo dienestu izsaukšanu atrodas 1. stāva garderobes telpā un 2. stāva trepju telpā.
– Izglītojamie ir informēti, kā jārīkojas ekstremālās situācijās un ir parakstījušies klases žurnālā par drošības noteikumu ievērošanu. Arī pirms katra mācību izbraukuma vai ekskursijas, izglītojamie parakstās žurnālā par drošības noteikumu ievērošanu.
– Mācību ikdienā darbs noris atbilstoši Iekšējās kārtības noteikumiem.
– Katru nedēļu par savu profesiju stāsta dažādu profesiju pārstāvji, t.sk., skolēnu vecāki, tādējādi radot labāku priekšstatu par iespējamām nākotnes profesijām un karjeras izvēli.
– Par prioritāru esam izvirzījuši iknedēļas mācību ekskursijas, kas dod iespēju teorētiskās zināšanas izmēģināt praksē.
– Tā kā skolēnu ģimenes bieži tiekas arī ārpusklases pasākumos un solidarizējas ārpusskolas aktivitāšu apmeklēšanai vai citiem pasākumiem, ir vieglāk laicīgi identificēt skolēnu psiholoģiskos un emocionālos stāvokļus un atrast katram piemērotu palīdzību. Sadarbošanās ir gan ekonomiska, gan ekoloģiska, gan rada psiholoģisko drošību.

4.5. Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

4.5.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

– Drustu tautskolas vide, kā atzinuši vecāki, ir ģimeniska. To nodrošina ne mazais skolēnu skaits, bet labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmei pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana jau no pirmās Drustu tautskolas dibināšanas dienas. Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām – ne reti gadās, ka skolēns skolotāju notur par tēvu, vai māti un to tā arī uzrunā.
– Finansiālo iespēju robežās regulāri veicam telpu remontus un apkārtnes sakopšanu. Drustu tautskolas vestibilu esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Drustu tautskolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Drustu tautskolas apmeklētāji. Ir brīvi pieejami, līdzpaņemšanai izvietoti svarīgākie pamatskolas darbību reglamentējošie dokumenti.
– Drustu tautskolas telpas esam centušies, mūsu rīcībā esošo iekārtu, mēbeļu ietvaros, iekārtot pēc iespējas mājīgāk un tajā pašā laikā arī funkcionāli atbilstoši darbam katrā telpā. Drustu tautskolas koplietošanas telpas atbilst sanitāri higiēniskajām normām, tualetēs vienmēr ir ziepes, tualetes papīrs, dvieļi. To pašu var teikt par mācību un darbnīcu telpām. Skolēni labi pārzina visas Drustu tautskolas ieejas un izejas – tās visas Drustu tautskolas gaiteņos, atbilstoši darba drošības prasībām, ar īpašām zīmēm ir atrādītas.
– Drustu tautskolas apkārtne ar skolēnu, viņu vecāku un darbinieku darbu tiek uzturēta tīra un sakopta. Drustu tautskolas teritorijā ir spēļu laukums, šūpoles. Tā ir ierobežota un droša skolēniem. Drustu tautskolas piebraucamie ceļi ir vidēji labā stāvoklī, asfaltēti.
– Drustu tautskolas telpās tiek nodrošināts normāls siltuma režīms.
– Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas vārdu cenšamies popularizēt ne tikai ar saviem darbiem, bet arī publicējoties. Rakstam, stāstam par sevi, sniedzam intervijas. Par savu darbu uzņemam videofilmas, esam piedalījušies vairākos televīzijas raidījumos, intervēti radio. Esam popularizējuši sevi arī krieviski runājošajai auditorijai piedaloties konferencēs, semināros, sniedzot intervijas krievu avīzēm televīzijai.

Tālākās attīstības vajadzības
– Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus. Drustu tautskolas ēkām, kurām nav veikti siltināšanas darbi, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic logu nomaiņa, griestu un sienu siltināšanas darbi.
– Drustu tautskolā veikt ēdnīcas kompleksa remontu, nodrošinot to ar modernām ēdienu sagatavošanas tehnoloģiskām iekārtām.
– Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu.
– Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
Pamatojums: Drustu tautskolas telpas ir nolietojušās, grīdas segums saplaisājis. Drustu tautskolā nolietojušās Drustu tautskolas ēdnīcas telpas un iekārtas.

4.5.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

– Atmosfēra Ikšķiles Brīvajā skolā ir ļoti draudzīga, skolotāji un skolēni ir atvērti un izpalīdzīgi. Daudzas ģimenes ir savstarpēji iepazinušās un satiekas arī ārpus Ikšķiles Brīvās skolas nodarbībām, jo vieno kopīgas vērtības un pasaules uzskats.
– Tā kā Ikšķiles Brīvā skola atrodas ainaviskā vietā pie Daugavas, skolēni katru dienu izjūt dabas tuvumu un dzīvo saskaņā ar gadalaiku maiņu. Pēc iespējas visos laika apstākļos svinam svētkus ārpus telpām, kā arī svaigā gaisā notiek dabas zinību, mākslas, mājturības un sporta nodarbības. Atbilstoši gadalaikiem skolēni pēta apkārtnes dzīvniekus – bebrus, zaķus, dažādus putnus, stirnas –, bet ziemā pēta dzīvnieku pēdas sniegā un baro putnus.
– Sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, skolēni piedalās lauku darbos, tādējādi apgūstot saikni starp ēdienu šķīvī un dobē.
– Ikšķiles Brīvās skolas prioritāte ir ekoloģiskas un pašpietiekamas kopienas izveide jaunajā skolas ēkā Elkšņos. Pavasarī plānojam rīkot permakultūras (dārza ierīkošanas principi, kas pēc iespējas efektīgi izmanto pieejamos dabas resursus un vidi) seminārus vecākiem un skolēniem. Plānojam iegūtās zināšanas izmantot Ikšķiles Brīvās skolas dārza izveidē.
– Savstarpēji kooperējamies ģimeņu ietvaros ar transportu, pēc iespējas nepiesārņojot vidi ar automobiļu izplūdes gāzēm. Cenšamies izmantot velosipēdus, slēpes un iet kājām, neraugoties uz lieliem attālumiem, jo Ikšķiles Brīvā skola atrodas ārpus pilsētas centra.

4.6. Pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

4.6.1. Drustu tautskolas pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

– Ēka projektēta 1985. gadā, kā tipveida bērnudārzs ( projekta Nr. 212-1343.86) 95 vietām ar kopējo platību 972m2. Mācību telpas aizņem apmēram 1/3 daļu no kopplatības.
– Ir seši datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un iezvana pieeja internetam.
– Eksakto priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecības „Lielvārds” piedāvātie mācību līdzekļi dabas zinībās, fizikā, ķīmijā.
– Nodarbības sportā telpās, pēc vienošanos ar Drustu pagasta padomi, notiek Drustu pagasta sporta zālē un Drustu pagasta pamatskolas sporta laukumā.
– Dabas un vēstures apguvei iekārtota “Zaļā taka” dabas vērošanai un vēstures izzināšanai.
– Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: izveidotas kokapstrādes, rotkalšanas, podniecības un aušanas darbnīcas.
– Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.
– Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Pamatskolas finansiālie resursi katru gadu ir auguši.
– Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
– Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
– Nepieciešamības gadījumā Drustu tautskola piesaista psihologu, logopēdu vai citus speciālistus.
– Drustu tautskolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus.

Tālākās attīstības vajadzības
– Jārod finansējuma avoti Drustu tautskolas attīstībai un saimnieciskās darbības uzlabošanai.
– Nepieciešams nodrošināt ģimenes mājas bērniem, kuru ģimenes nedzīvo Drustu tautskolas tuvumā.
Nepieciešamība: Panākot skolēnu skaita pieaugumu uz kaimiņpagastu, pilsētu bērnu rēķina, veidojot tiem viesnīcas un nodrošinot viņu aprūpi visu cauru diennakti, ne tikai tiktu optimizētas vienam skolēnam nepieciešamās izmaksas, bet skolēniem rastos iespēja sociālai sadarbībai, sociālo attiecību apgūšanas nosacījumi. Rastos iespēja citu apdzīvoto vietu bērnu vecākiem izmantot alternatīvas izglītības skolu.
– Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas un vēstures izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.
– Jāturpina darbs pie Drustu tautskolas ēku remontdarbiem un jaunu ēku projektēšanas.
Nepieciešamība: ēkas ir vecas un nolietojušās. Telpu izvietojums nav ne funkcionāli, ne enerģētiski optimāls.

4.6.4. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas in materiālais nodrošinājums
– Ikšķiles Brīvā skola šobrīd nomā telpas no privātā īpašnieka uz 25 gadiem, un ir jau noslēgts līgums uz 10 gadiem ar pašvaldību par vēsturiskās Elkšņu pamatskolas ēkas 1. stāva bez maksas lietošanu.
– Šobrīd Ikšķiles Brīvās skolas telpu platība kopējā platība ir 388 m2, kas paredzēts 50 bērniem un iekārtojums atbilst īstenojamo programmu specifikai un izglītojamo skaitam.
– Ikšķiles Brīvā skola plāno izveidot sporta laukumu un ir iesniegts projekts sporta laukuma izveidei Lauku atbalsta dienestā.
– Lauku atbalsta dienestā ir apstiprināts projekts par mūzikas un mākslas centra izveidi Ikšķiles Brīvajā skolā Ls 5000 apmērā. Tiks iegādāti 82 etnogrāfiskie mūzikas instrumenti un keramikas apdedzināšanas krāsns.
– Ikšķiles Brīvās skolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no sekojošiem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, vecāku līdzmaksājuma, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu un dažādu institūciju izsludinātos projektu konkursos, kā arī ziedojumiem.
– Liels izaicinājums Ikšķiles Brīvajai skolai ir pašvaldības uzticētā Elkšņu vēsturiskās pamatskolas ēka. Esam sākuši pētīt tās arhitektoniski māksliniecisko un vēsturisko vērtību: skolu šajā vietā 17.gs. dibinājuši zviedri. Kā izrādās tas ir viens Latvijas izglītības sistēmas (tieši meiteņu skolas) pirmsākumiem. Februāra vidū rīkosim projekta „Elkšņu skola laiku griežos” noslēgumu.

4.7. Pašvērtējums pamatjomā “Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana”

– Pamatskolas direktors un teritoriālo struktūrvienību direktori vienlaicīgi ir arī dibinātāji.
– Pamatskolas dibinātāji ir arī pamatskolas skolēnu vecāki – pakalpojuma ņēmēji vienlaicīgi ir arī tā organizētāji un devēji (abpusēji ieinteresētas personas, skolēnu vecāku un pamatskolas sadarbības ideāls).
– Pamatskolas dibinātāji ir kopā izstrādājuši pamatskolas koncepciju – mērķi un principus, uz kuriem pamatskola balstīsies savā ikdienas darbā un attīstība (kopdarbs, sadarbība).
– Pamatskolas lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti sadarbojoties un centralizēti.
– Lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti labā profesionālā līmenī.
– Pamatskolas attīstības ideju ģenerēšanā, realizēšanā ir iesaistīts liels skaits cilvēku.
– Pamatskola savā pedagoģiskajā darbībā cenšas izmantot jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā.
– Pamatskola veidojas zinātnisko resursu bāze, kas pedagoģiskos jautājumus var risināt zinātniskā līmenī – šobrīd ir trīs maģistri, viens mācās maģistratūrā un viens ir zinātniskā grāda pretendents. Ir laba sadarbība ar Daugavpils universitātes zinātniekiem.
– Pamatskolas teritoriālās struktūrvienības uzskatāmas par atsevišķām, patstāvīgām, nelielām skolām, kuras dinamiski var pielāgoties jaunām, inovatīvām iespējām, risinājumiem kā mācību darbā organizācijā tā saimnieciskā darbībā.
– Pamatskolas statūtos apstiprinātā teritoriālo struktūrvienību direktoru patstāvība dod iespēju radošai jebkura veida darbībai katrā no teritoriālajām struktūrvienībām.
– Veiksmīga un abpusēji ieinteresēta novadu pašvaldību sadarbība ar pamatskolu un tās teritoriālajām struktūrvienībām (finansiāli un materiāli sakārtota).
– Sadarbība ar novadu skolas darbu organizatoriem (novadu izglītības pārvaldēm) – informācija, pedagogu izglītošana, kursi, konferences un tamlīdzīgi.
– Regulāras konsultācijas ar Valsts izglītības kvalitātes dienesta darbiniekiem.
– Pamatskolai ir ilgstoša darba pieredze (18 gadi) alternatīvas skolas statusā.

Tālākās attīstības vajadzības
– Ir jāpopularizē pamatskola (turpināt darbu ar masu mēdijiem, popularizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību mājas lapas).
– Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.
– Jāveido arvien jaunas teritoriālās struktūrvienības.
– Jāveido īpaša kopīga pamatskolas teritoriālo struktūrvienību darba grupa projektu izstrādei un realizācijai.
– Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā.
– Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.
– Realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas.
Nepieciešamība: sabiedrībā pieaugusi interese par alternatīvas izglītības skolām.

5. Citi sasniegumi
(pamatskolai svarīgais, specifiskais)

5.1. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles brīvā skola” citi sasniegumi

Par sasniegumiem runāt vēl grūti, jo 3 mēnešus sākam konsekventi pildīt iecerēto. Līdz novembrim bijām sava ceļa meklējumos. Meklējumu periods Ikšķiles Brīvajai skolai bija ļoti svarīgs, jo sapratām, kas esam un uz kurieni gribam iet. Kā jau Ikšķiles Brīvās skolas izveides sākumā – balstāmies uz humāno pedagoģiju, Jēnas plānu (individuāla pieeja katram skolēnam) un tradicionālās kultūras apgūšanu. Bez tam Ikšķiles Brīvās skolas specifika – franču valoda pēc FIP metodes (integrēta franču valodas apmācība jau no bērnu dārza vecuma, to iesaistot citos priekšmetos). Guvām pat Izglītības ministrijas atbalstu, jo mums piešķīra Ls 3000 projektam ”Matemātika un māksla franciski, izmantojot FIP metodi un Francijas izglītības sistēmas pieredzi”. Pēc projekta realizācijas sapratām, ka Ikšķiles Brīvajai skolai vajag turpināt strādāt tādā pašā veidā – franču valodas un matemātikas skolotājas, piemēram, piektdienās strādā paralēli/bilingvāli – tātad reizi nedēļā notiek bilingvālā apmācība. Lai matemātikas skolotājs varētu realizēt individuālo darbu, tajā pašā laikā ar bērniem strādā franču valodas skolotājs, izmantojot matemātikas interneta mājas lapas franciski.
Liels sasniegums mācību darba labākā organizēšanā ir ieskaišu grāmatiņu ieviešana. Tas pat mobilizē skolotāju darbu nekā skolēnu, jo skolotājam ieskaišu grāmatiņās jāraksta apgūtā viela pēc standarta, tādā veidā Ikšķiles Brīvā skola garantē standarta apguvi.
Vēl viens virziens, kas izkristalizējies Ikšķiles Brīvajā skolā – sadarbība ar Eiropu un pasauli. Mēģinām iesaistīties Comenius projektos un izmantojam jebkuru iespēju uz Ikšķiles Brīvo skolu aicināt ārzemju viesus – Ikšķiles Brīvajā skolā jau viesojušies: Šveices fotogrāfs, pagājušajā mācību gadā viens, šajā gadā – jau trīs skolēni no Francijas, kas palīdzēja vadīt nodarbības. Tas ļauj bērniem uzlabot savas svešvalodu prasmes, iepazīt citu tautu kultūru un citiem prezentēt savas tradīcijas un tautas kultūru.

6. Turpmākā attīstība
(balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

– Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
– Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
– Inovatīvu mācību metožu apguve.
– Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
– Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
– Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
– Jāveido sadarbība ar līdzīgām skolām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
– Jāveicina skolotāju zinātniskā darbība.
– Jāveicina skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
– Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
– Mācību procesa individualizācija un diferenciācija izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
– Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
– Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.
– Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
– Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.
– Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.
– Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
– Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.
– Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos un pamatskolas popularizāciju sabiedrībā aktīvāk izmantojot skolēnu darbu izrādīšanas iespējas.
– Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
– Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
– Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
– Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
– Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
– Pastiprināti strādāt virzienā bērns – sabiedrība. (atrast paņēmienus kā neitralizēt masu mēdiju negatīvo ietekmi.
– Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
– Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
– Pētīt bērna atvēršanas iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
– Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi.
– Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
– Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
– Ir jāpopularizē pamatskola (turpināt darbu ar masu mēdijiem, popularizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību mājas lapas).
– Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.
– Jāveido arvien jaunas teritoriālās struktūrvienības.
– Jāveido īpaša kopīga pamatskolas teritoriālo struktūrvienību darba grupa projektu izstrādei un realizācijai.
– Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā.
– Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.
– Realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas.

6.1. Drustu tautskolas turpmākās attīstības papildinājums

– Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus. Drustu tautskolas ēkām, kurām nav veikti siltināšanas darbi, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic logu nomaiņa, griestu un sienu siltināšanas darbi.
– Drustu tautskolā veikt ēdnīcas kompleksa remontu, nodrošinot to ar modernām ēdienu sagatavošanas tehnoloģiskām iekārtām.
– Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu.
– Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
– Jārod finansējuma avoti Drustu tautskolas attīstībai un saimnieciskās darbības uzlabošanai.
– Nepieciešams nodrošināt ģimenes mājas bērniem, kuru ģimenes nedzīvo Drustu tautskolas tuvumā.
– Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
– Jāturpina darbs pie Drustu tautskolas ēku remontdarbiem un jaunu ēku projektēšanas.

6.2. Teritoriālās struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” turpmākās attīstības papildinājums

– Veidot kontaktus ar ārzemēm, nodrošinot iespēju nākotnē savus audzēkņus (arī citu teritoriālo struktūrvienību) vest uz citām valstīm, ar ko sadarbosimies.
– Veidot Ikšķiles Brīvajā skolā laikmetīgu un mūsdienīgu materiāli tehnisko bāzi.
– Pretendēt uz iepirkumu konkursiem par sporta laukumu izveidi, par dabaszinātņu kabinetu izveidi utt.

 

Advertisements